Vērgales iela 4-15, Liepāja, LV-3402, Vienotais reģistrācijas nr. LV40008098913
Society of Nature-researchers of Latvia
Naturforschervereins zu Lettland
Общество природоиследователей Латвии
Biedrības mājaslapa
Society Hompage
|
Vērgales iela 4-15, Liepāja, LV-3402, Vienotais reģistrācijas nr. LV40008098913 Society of Nature-researchers of Latvia Naturforschervereins zu Lettland Общество природоиследователей Латвии | Biedrības mājaslapa Society Hompage |
|
|
|
Ķērpju suga paresninātā kladonija Cladonia incrassata Flörke pieder ģints Cladonia apakšģints Cladonia P. Browne sekcijai Cocciferae (Del.) Evans (Doll 1993). Primārais laponis pastāvīgs, bieži izliekts, veidots no liela skaita mazām zvīņām, kuru garums 0.5-3 mm (Thomson 1967; Ahti 2000) vai līdz 4 mm (Purvis & al. 1992). Tā virsma dzeltenīga līdz gaiši vai olīvdzeltenai, dažkārt pelēki zaļgana, apakšpuse balta. Primārā lapoņa malas un apakša parasti bagātīgi klātas ar sorēdijām. Podēciji veidojas no primārā lapoņa zvīņu virsmas, to garums sasniedz 5 mm (Purvis & al. 1992) 7 mm (Thomson 1967; Ahti 2000) vai 8 mm (Brodo 2001), bet parasti tie ir īsāki. To forma cilindriska vai arī tie pie galotnes paplašinās. Podēciju krāsa dzeltenīgi pelēka, pie pamata oranži dzeltena. Podēciji ir vienkārši, nezaroti vai dažkārt reti zaroti, parasti bez sorēdijām, tomēr dažreiz tiem ir baltas sorēdijas ap podēciju galiem. Apotēciji lieli, spilgti sarkanā krāsā, veidojas bieži, izvietoti uz primārā lapoņa zvīņu virsmas un paplašinātajām malām vai uz podēciju galiem, mēdz saplūst (Purvis & al. 1992; Ahti 2000). Piknīdas sēdošas, izvietotas uz podēciju galiem vai uz primārā lapoņa zvīņu virsmas, olveida, nedaudz saspiestas pie pamata, 200-250 ģm biezas, satur sārtas gļotas. Konīdijas 6-8 × 1 μm (Thomson 1967; Ahti 2000). Paresninātās kladonijas izplatība Eiropā un ārpus tās Eiropā paresninātā kladonija ir izplatīta ļoti nevienmērīgi, dažās valstīs tā ir parasta, diezgan bieži sastopama suga, citās reta un aizsargājama suga. Latvijas kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā paresninātā kladonija ir reta suga. Lietuvā tai ir zināmas 7 atradnes (Motiejūnaite 2002) valsts vidus- un D daļā. Sugas ekoloģijā norādīts, ka tā sastopama uz trūdošas koksnes, kūdras un uz bērzu stumbra pamatdaļas mitros mežos. Igaunijā sugai arī ir zināmas 7 atradnes (Randlane personīgi sniegta informācija [2003]) un tā ir iekļauta Igaunijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā (Randlane 1998). Sugas ekoloģija līdzīga kā Lietuvā un Latvijā, tā sastopama augstajos purvos uz augsnes vai trūdošas koksnes. Paresninātās kladonija Latvijā Pirmo reizi paresninātā kladonija minēta 1939. gadā K. Miškes diplomdarbā "Materiāli Rīgas apkārtnes kladoniju florai" (Miške 1939). Tajā norādīts, ka šī suga uzskatāma par jaunu gan Rīgas apkārtnes, gan arī Latvijas ķērpju florai kopumā, jo līdz tam suga nav minēta nevienā literatūras avotā. Kā norāda Miške, arī tolaik vienīgais paresninātās kladonijas eksemplārs, kas ievietots Brutāna herbārija 67. lp., ir ievākts ārpus Latvijas teritorijas. Pats autors šo sugu ievācis divās vietās pie Rīgas Priedainē un Baložos uz kūdras nosusinātos sūnu purvos un vēl vienā vietā attālāk no Rīgas Slokas apkārtnē purvainā priežu mežā uz augsnes. Pēc Miškes pētījumiem vairāku desmitu gadu garumā par paresnināto kladoniju nav atrodama nekāda jauna informācija. To netieši apliecina A. Piterāna 1982. gadā iznākusī līdz šim pilnīgākā monogrāfija par Latvijas ķērpju floru (Питеранс 1982). Tajā paresninātā kladonija norādīta tikai pēc Miškes darba, bez jauniem datiem. Arī 1989. gadā iznākušajā Latvijas PSR floras horoloģijā (ABOTA & al. 1989), kurā minētas 20 tolaik aizsargājamās ķērpju sugas, paresninātā kladonija nav iekļauta, to aizsargājamās sugas statusā ieceļ ar Sarkanās grāmatas padomes lēmumu 1992. gada maijā (Piterāns 1995b). Informācija par paresninātās kladonijas jaunu atradni norādīta A. Piterāna publikācijā "Ķērpju pētījumi Ķemeru apkārtnē" (Piterāns 1995a). Tajā autors norāda, ka suga sastopama Slokas purvā pie Kūdras stacijas uz norakumu vertikālām sienām. Šī pati atradne kā vienīgā eksistējošā uzrādīta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā (Vimba, Piterāns 1996). Literatura Ahti T., 2000. Cladoniaceae //Flora Neotropica Monographs 78/ Brodo I., Sharnoff S., Sharnoff S., 2001. Lichens of North America, Yale Doll R., 1993. Zur Verbreitung, Soziologie und Ökologie von Cladonia incrassata in Mecklenburg-Vorpommern //Nova Hedwigia 56/ Miške K., 1939. Materiāli Rīgas apkārtnes kladoniju florai, Diplomdarbs Motiejūnaite J., 2002. Lietuvos grybai XIII Lapiškosios ir krūmiškosios kerpes, Vilnius Piterāns A., 1995a. Ķērpju pētījumi Ķemeru apkārtnē. //Mežzinātne: meža nozares augst. izglīt. 75. gadu jubilejai veltītās zinātn. prakt. konf. materiāli/, Jelgava Piterāns A., 1995b. Latvijas ķērpju flora un tās raksturojums, Kopsavilkums par publicēto darbu kopu bioloģijas habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai, Rīga Purvis O. W., Coppins B. J., Hawksworth D. L., James P. W., Moore D. M., 1992. The Lichen Flora of Great Britain and Ireland, London Randlane T., 1998. Red List of Estonian Lichens. http://www.ut.ee/lichens/red_list.html Thomson J. W., 1967. The Lichen Genus Cladonia in North America, Toronto Vimba E., Piterāns A., 1996. Latvijas Sarkanā grāmata, 1. sēj., Rīga Авота И., Вимба Э., Питеранс А., 1989. Хорология флоры Латвийской ССР: Охраняемые виды грибов и лишайников, Рига Питеранс А., 1982. Лишайники Латвии, Рига |